Lūgums palīdzēt
korporācijas "Patria" vēstures apzināšanā

Līdz šai dienai jau esam veikuši lielu darbu, lai apzinātu mūsu korporācijas vēsturi un tās biedru likteņgaitas, tomēr joprojām ir palikušas baltās lappuses. Mēs aicinām visus, kam būtu kas piebilstams vai papildināms, palīdzēt mūsu darbā. Mēs ceram iegūt:

• jaunas fotogrāfijas no dažādiem korporācijas sarīkojumiem un biedru personīgās dzīves,
• atmiņas un to pierakstus par korporācijas biedriem,
• saraksti korporācijas biedru starpā,
• biogrāfiska rakstura ziņas par biedriem,
• jebkuras citas ziņas vai materiāli, kuriem varētu būt vērtība mūsu korporācijai.

Īpašu interesi izraisa atmiņas par Latvijā palikušajiem biedriem un to dzīvi padomju Latvijas laikā un par korpācijas dzīvi trimdā. Lūgums palīdzēt veltīts gan pašiem korporācijas biedriem, gan arī korporācijas biedru radiniekiem, ģimenes draugiem un paziņām.

Zemāk ir lasāmas to biedru biogrāfijas, kuras ir nepilnīgas, — mēs esam izmēģinājuši gandrīz visus iespējamos līdzekļus, lai tās varētu papildināt, taču līdz šim brīdim nesekmīgi.

korp. "Patria" atbildīgā persona fil! Uldis Maniks

DRAVNIEKS, Jānis Džems

Mg. tautsaimniecības zinātnē

Dzimis 1890. g. 1. jūn. Rīgā, ekspeditora ģimenē. Tēvs – Jānis, māte – Karolīne (dz. Stote).

1898. – 1908. g. mācījies Rīgas pilsētas elementārskolā, Pētera I reālskolā un Rīgas pilsētas reālskolā. 1908. – 1916. g. studējis RPI Tirdzniecības nodaļā un studijas beidzis Maskavā. Līdz 1918. g. strādājis Maskavā par kancelejas ierēdni un darbvedi Nodokļu inspekcijā, Maskavas 8. iecirknī.

Pārcēlies uz Igauniju un vēlāk atgriezies Latvijā. Dzīvojis Talsu apkārtnē. 1919. g. pārcēlies uz Rīgu un strādājis par ierēdni Rīgas Amatnieku biedrības Krājaizdevu kasē. Dienējis Latvijas Pagaidu valdības Bruņotajos spēkos un bijis rakstvedis Etapu komandantūrā. Piedalījies Latvijas Neatkarības karā, vēlāk demobilizēts.

Kopš 1919. g. dec. strādājis par nodokļu inspektoru Liepājas pilsētas 1. iecirknī. Kopš 1927. g. strādājis par nodokļu inspektoru Liepājas apriņķī. Kopš 1934. g. bijis nodokļu inspektors Liepājas pilsētas 3. iecirknī. 30. gadu beigās bijis nodokļu inspektors Rīgas apriņķī. Par turpmākām dzīves gaitām ziņu nav.

Precējies ar Irmu Listanderi.

RUBENIS, Alfrēds

Stud. lauksaimniecību

Dzimis 1888. g. 8. dec. Stāmerienas pag. "Antonos", lauksaimnieka ģimenē. Ģimenē bijis brālis Kārlis (Latvijas armijas pulkvedis).

1911. g. beidzis Jelgavas reālskolu. 1911. – 1915. g. studējis RPI Lauksaimniecības nodaļā, vēlāk, kopš 1918. g., studējis Petrovsko– Razumovskajas akadēmijā Maskavā. Studijas pārtraucis.

1915. g. jūn. Valkā mobilizēts Krievijas armijā un ieskaitīts 6. rezerves artilērijas divizionā. 1916. g. maijā beidzis Mihaila Artilērijas skolu Petrogradā un ieguvis praporščika pakāpi. Dienējis 3. artilērijas rezerves brigādē Samarā. Kopš 1916. g. nov. bijis 3. Somijas Strēlnieku artilērijas brigādē Dievidrietumu frontē Galīcijā. 1916. g. sept. ieguvis podporučika pakāpi un 1917. g. maijā — poručika dienesta pakāpi. 1918. g. febr. atvaļināts un dzīvojis Petrogradā.

Atgriezies Latvijā un kopš 1918. g. jūl. dzīvojis Stāmerienas pagastā. 1918. g. nov. Rīgā iestājies Latvijas Pagaidu valdības Zemkopības ministrijas dienestā. 1919. g. jan. atgriezies pie ģimenes Stāmerienā. Pārcēlies uz Vitebsku un bijis ierēdnis Vitebskas gub. Kooperatīvu lauksaimniecības nodaļā. 1920. g. atgriezies Latvijā. 1920. g. 22. okt. Rīgā mobilizēts Latvijas armijā virsleitnanta pakāpē. Dienējis Vidzemes Artilērijas pulkā. 1923. g. beidzis virsnieku kursus, 1933. g. — diviziona komandieru kursus. 1924. g. ieguvis kapteiņa dienesta pakāpi un 1936. g. — pulkveža leitnanta pakāpi. Kopš 1927. g. bijis baterijas komandieris Kurzemes Artilērijas pulkā. Kopš 1935. g. dienējis virsnieku Bruņoto vilcienu pulkā. 1936. g. iecelts par vilciena komandieri, vēlāk — par pulka saimniecības priekšnieku. 1939. g. jan. atvaļināts maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ. 2. pasaules karā, vācu okupācijas laikā, bijis Pretgaisa aizsardzības dienestā Rīgā. Miris 1969. g. 7.dec. Rīgā.

Apbalvojumi: a) Latvijas Tzo V šķ.; b) Krievijas Sv. So III šķ.

Precējies 1937. g. ar Zelmu Detlavu (dz. 1897. g., dzim. Pinteri).

ZELTIŅŠ, Pēteris

Stud. komerczinātnes

Dzimis 1891. g. 12. maijā Cesvainē. Tēvs — Andžs.

1910. g. beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1910. – 1916. g. ar pārtraukumiem studējis komerciju RPI, studijas pārtraucis. Strādājis par grāmatvedi Valsts zemes bankā Rīgā. Mobilizēts Krievijas armijā 1917. g. febr., 1917. g. 1. jūn. beidzis Aleksandra Karaskolu, ieguvis praporščika dienesta pakāpi. 1919. g. reģistrēts LPSR Rīgas kara nodaļā kā bijušais praporščiks, Pretgāzu komisijas priekšnieks.

1919. g. jūn. – 1924. g. aug. dienējis Latvijas Pagaidu valdības Bruņotajos spēkos (vēlāk — Latvijas armijā). Dienējis Aviācijas pulkā un ieņēmis virsleitnanta dienesta pakāpi. Beidzis Karaskolu un Kara aviācijas skolu. Bijis Latvijas Aizsargu organizācijā, Aizsargu aviācijā. 1933. g. 18. sept. – 1933. g. 18. nov. bijis Aizsargu aviācijas administratīvais darbvedis, 1933. g. 18. nov. iecelts par nodaļas priekšnieku, 1934. g. 27. sept. ieskaitīts kā virsnieks rezervē, 1935. g. apr. ieskaitīts 2. eskadriļā.

Pēc 2. pasaules kara pēdējā darba vieta bijusi noliktavas bāze, kurā strādājis par pārzini. Miris 1974. g. 25. nov. Rīgā.

Precējies, ģimenē – meita Dagnija Vucēna.

KLĀVIŅŠ, Ernests

Mg. ekonomikas zinātnē.

Dzimis 1888. g. 27. jan. Ikšķiles pag. "Sietiņu" mājās, saimnieka ģimenē. Tēvs — Mārtiņš. Ģimenē bijuši divi brāļi.

Līdz 1908. g. mācījies Ikšķiles Luterāņu draudzes pamatskolā un Rīgas pilsētas 3. vidusskolā. 1909. – 1914. g. studējis RPI Tirdzniecības nodaļā. Kopš 1914. g. sācis strādāt Krievijas Valsts bankas Rīgas kantora dienestā.

Sākoties 1. pasaules karam, 1915. g. darba vieta evakuēta uz Tulu, vēlāk — uz Julovu, Jekaterinoslavas guberņu un Voroņežu. Turpinājis darbu Krievijas Valsts bankā.

1921. g. atgriezies Latvijā un strādājis par revidentu Valsts kontroles dienestā līdz 30. gadu beigām. Pēc 2. pasaules kara strādājis par grāmatvedi kādā pārvaldē, vēlāk pensionējies. Miris 1974. g. 9. febr. Rīgā un apglabāts Ogres kapos.

BĒRZIŅŠ, Voldemārs

Mg. agronomijā

Dzimis 1888. g. 18. martā Vidzemē.

Mācījies N. Mironova komercskolā Rīgā. 1911. – 1915. g. studējis RPI Lauksaimniecības nodaļā un ieguvis agronoma grādu. Līdz 30. gadu beigām strādājis par Abguldes Lauksaimniecības skolas pārzini. Kopš 1935. g. strādājis kopā ar agr. Ernestu Soveru. Turpmāku ziņu par dzīves gaitām nav.

GEINERTS, Kārlis Kristaps

Mg. ekonomikas zinātnē

Dzimis 1884. g. 1. nov. Sīpeles pag. "Baugeru" mājās, saimnieka ģimenē. Tēvs — Kaspars, māte — Jūle.

1912. g. beidzis Bērzmuižas pagasta pamatskolu. Mācības turpinājis Jelgavas pilsētas Aleksandra reālskolā. Eksterni mācījies Veļikije Luki reālskolā Krievijā. Darbojies Bērzmuižas Izglītības biedrībā "Zieds". 1912. – 1915. g. studējis komerczinības RPI.

1. pasaules kara laikā institūts evakuēts, un studijas turpinājis Maskavā. Strādājis par grāmatvedi Viskrievijas Zemstes savienībā Minskā. Iesaukts Krievijas armijā un dienējis 1916. – 1918. g. Dienesta laikā nosūtīts uz Galīcijas fronti un Viļņas Karaskolu Poltavā. Vēlāk praporščika pakāpē komandēts uz Atkarsku, Saratovas gub. 1918. – 1920. g. strādājis par grāmatvedi Saratovas gub.

1920. g. atgriezies Latvijā un strādājis par grāmatvedi. 1921. – 1922. g. studējis LU Tautsaimniecības fakultātē. 1922. g. 31. maijā ieguvis 2. šķiras ekonomista grādu. Kopš 1923. g. strādājis Tiešo nodokļu departamentā. Vēlāk bijis inspektora palīgs speciālists Valkas apriņķa 1. iecirkņa nodokļu inspekcijā, nodokļu inspektors Cēsu apriņķa 2. iecirknī Madonā. Kopš 1925. g. bijis Madonas apriņķa nodokļu inspektors. Darbojies vairākās biedrībās Madonā. Turpmākās dzīves gaitas nav zināmas.

Precējies ar Annu Paeglīti.

KRISBERGS, Jānis

Mg. agronomijā

Dzimis 1892. g. 26. aug., kokrūpnieka ģimenē. Tēvs — Jānis, māte — Anna (dz. Goldšteina).

1912. g. beidzis Rīgas pilsētas reālskolu un iestājies RPI Lauksaimniecības nodaļā. Studiju laikā, vasarās, strādājis praksē Rīgas Latviešu centrālbiedrībā. Pēc RPI evakuācijas 1915. g. studijas pārtraucis. Studijas atsācis Baltijas Tehniskajā augstskolā. 1921. – 1925. g. ar pārtraukumiem studējis LU. Studijas absolvējis ar ļoti labām sekmēm, iegūstot agronoma grādu. 1916. g. darbojies Bēgļu apgādāšanas komitejā. 1917. g. strādājis Zemstu savienībā. 1919. – 1921. g. bijis pilnvarnieks Talsu Apgādības apgabalā.

Kopš 1923. g. strādājis par skolotāju lauksaimniecības skolā, vēlāk — Zemkopības ministrijā. 1928. – 1934. g. vadījis Radiofona lauksaimniecības programmu. Ieņemot Zemkopības ministrijas pārstāvja amatu, piedalījies dažādās starpresoru komisijās — Eksporta pētīšanas, Cenu regulēšanas, Latvijas ražojumu propagandas, Importa regulēšanas, Valūtas komisijā u.c. Kopš 1936. g. līdz Latvijas okupācijai bijis ZM Zemkopības departamenta Lauksaimniecības pārvaldes vecākais agronoms. Rakstījis presē par lauksaimniecības jautājumiem un vadījis lauksaimniecības lekcijas radiofonā. Bijis Latviešu zemnieku savienības un Latvijas Agronomu biedrības biedrs. Nav ziņu par turpmākām dzīves gaitām.

Pensionējies un miris 1988. g. 12. febr. Rīgā.

Apbalvojumi: a) TZo, Lietuvas Vītauta Dižā ordenis.

Precējies 1917. g. ar Mildu Buļnieci. Ģimenē bijuši trīs bērni.

ZALPĒTERS, Arnolds

Mg. ekonomikas zinātnēs

Dzimis 1893. g. 5. dec. Rīgā. Tēvs — Pēteris, māte — Līze (dz. Mednis).

1912. g. beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1912. – 1915. g. studējis RPI Komercnodaļā.

1915. g. izceļojis uz Pēterpili. 1916. g. Pēterpilī iestājies Pēterpils Politehniskajā institūtā, Ekonomikas nodaļā. Strādājis "Lionas kredītā" un Krievu–angļu bankā. Lieliniekiem bankas nacionalizējot, strādājis pusgadu Petrogradā par Banku ierēdņu streika komitejas locekli (līdz streika beigām).

1919. g. atgriezies Rīgā. Saspīlētā politiskā stāvokļa dēļ nav palicis Rīgā un ir pieņēmis piedāvājumu strādāt priekšstāvja amatā lielinieku Finanšu komisariātā Rēzeknē. 1920. g., uzbrūkot latviešiem, pārcēlies uz Veļikiji Lukiem, kur četrus mēnešus likvidējis lielinieku valdības Latvijā finanšu lietas. Vēlāk pārcēlies uz Pleskavu, kur strādājis Pleskavas guberņas Transporta un materiālajā nodaļā par Materiālās nodaļas vadītāju.

1920. g. okt. kopā ar sievu atgriezies Latvijā. Iestājies LU Tautsaimniecības nodaļā un vēlāk studijas pabeidzis. Strādājis par ierēdni Finanšu ministrijā.

Arī pēc 2. pasaules kara turpinājis darbu Finanšu ministrijā, kur vadījis nodaļu. Dzīvojis Rīgā. Pensionējies. Miris 1981. g. 28. apr. Rīgā.

Precējies.

GRĀMATNIEKS, Vilis

Mg. inženierzinātnēs

Dzimis 1897. g. 13. okt. Sunākstes pag. Tēvs — Krišjānis.

1917. g. beidzis Smoļenskas Aleksandra vidusskolu. Piedalījies Latvijas Neatkarības karā. Dienējis Kurzemes artilērijas 2. divizionā un bijis 2. baterijas vada komandieris leitnanta pakāpē.

1920. – 1928. g. studējis LU inženierzinātnes un ieguvis inženiera zinātņu grādu. Diplomdarba tēma — "Dzelzs tilta projekts pār Gauju pie Carnikavas paredzētajam šaursliežu dzelzceļam un arī braucējiem". Pēc studijām strādājis Dzelzceļa virsvaldē par inženieri Rīgas 1. ceļu iecirknī un vēlāk bijis priekšnieka vietnieks 6. ceļu iecirknī. Miris 1941. g. 26. aug. (pēc nepārbaudītām ziņām, traģiski gājis bojā Ventspilī).

LAPSA, Kārlis

Stud. medicīnu; stud. tiesību zinātnes

Dzimis 1899. g. 31. maijā Vietalvas pag. "Vecvēdersāpēs". Ģimenē bijis vecākais dēls.

1900. g. ģimene pārcēlusies uz Veckalsnavas pag., Kalsnavas muižas īpašnieka Kalna muižu. Mācības uzsācis 1907. g. Kalsnavas draudzes muižā. 1912. – 1913. g. mācījies P. Dzeņa privātajā ģimnāzijā. 1914. – 1915. g. mācības turpinājis Korti proģimnāzijā (slimības dēļ izstājies).

1. pasaules kara dēļ pārcēlies uz Tērbatu, kur 1915. – 1917. g. mācījies L. Bērziņa un F. Šmithena ģimnāzijā. 1917. g., nerodoties iespējai mācīties Tērbatā, iestājies Novočerkaskas 3. ģimnāzijā (Dienvidkrievijā).

1918. g. atgriezies Latvijā un iestājies L. Auseja reālskolā Cēsīs (beidzis 1919. g.). 1919. – 1922. g. studējis Latvijas Augstskolas Medicīnas fakultātē. 1922. g. pārgājis uz Tiesību zinātņu nodaļu. 1924. g. strādājis par darbvedi "Illustrētā Žurnāla" redakcijā. 1925. g. bijis sekretārs Latvijas telegrāfa aģentūrā "LETA". Miris 1957. g. 10. jūn. Rīgā.

Bijusi ģimene.

SUDRABS, Jānis

Mg. agronomijā

Dzimis 1884. g. 2. dec. Vecpiebalgas "Kalna Viļumos", lauksaimnieka ģimenē. Tēvs — Andžs, māte — Marija (dz. Žīdava).

Mācījies Vecpiebalgas Kagaiņu pamatskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. 1901. – 1904. g. mācījies Pēterburgas gub., Carkoslavjanskas Dārzkopības skolā, un to pabeidzis ar 1. godalgu (Dr. Rēgela prēmija). Prakses gadus strādājis Kijevas gub., L. P. Simirenko pomoloģiskajā dārzā un kokaudzētavā, vēlāk stažējies Francijā un Vācijā. 1910. – 1916. g. bijis dārzkopības instruktors Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļā un augļkopības skolotājs Bulduru Dārzkopības skolā. 1916. – 1918. g. strādājis Maskavas gub. Zemstes dienestā un piedalījies sakņaugu kaltēšanas fabriku būvniecībā un vadībā Kļinas un Zveņigorodkas apr.

Atgriezies Latvijā un dienējis Latvijas Pagaidu valdības Bruņotajos spēkos. 1919. g. piedalījies Latvijas Neatkarības karā pret Bermonta armiju.

1922. g. beidzis Valsts pieaugušo vidusskolu. 1922. – 1928. g. studējis LU lauksaimniecību, iegūstot agronoma grādu. Kopš 1921. g. bijis LU lektors un instruktors dārzkopībā. 1932. g. kļuvis par privātdocentu un vadījis praktiskos darbus dārzkopībā Vecauces Mācību un izmēģinājumu saimniecībā. 1937. g. ieņēmis docenta amatu. Pasniedzis dārzkopību Latvijas Tautas universitātes Mežkopības nodaļā un Lauksaimniecības tautas augstskolā. 1919. – 1937. g. bijis Zemkopības ministrijas Dārzkopības nodaļas vadītājs. Kopš 1937. g. bijis Zemkopības ministrijas konsultants dārzkopības jautājumos. Kopš 1921. g. bijis redaktors izdevuma "Latvijas Lauksaimnieks" Dārzkopības nodaļā. 1933. – 1934. g. ieņēmis redaktora amatu izdevumā "Dārzkopības Žurnāls". Kopš 1936. g. bijis izdevuma "Dārzkopības un Biškopības Žurnāls" redaktors. Zemkopības ministrijas priekšstāvja amatā esot, kā referents piedalījies starptautiskos dārzkopības kongresos. 1937. – 1971. g. bijis Dārzkopības katedras vadītājs.

Vairākus gadus bijis Ļeņina Vissavienības Zinātņu akadēmijas Augļkopības sekcijas loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniski metodiskās komisijas loceklis un Latvijas dārzkopības un biškopības goda biedrs. Apbalvots ar vairākām padomju laika atzinības zīmēm. Piešķirts Latvijas nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka un nopelniem bagātā agronoma nosaukums. Sarakstījis vairāk nekā 30 grāmatu un 400 rakstu par augļkopības un dārzkopības tematu. Miris 1972. g. 25. aug. Ikšķilē un apglabāts Ikšķiles kapos.

Apbalvojumi: a) TZo (1926. g. nov.), Atzinības krusts; b) P! zelta karuļsaite (1934. g. 12. nov.).

Darbi: "Augļu dārza mēslošana" — 1930.; "Cīņa ar kaitēkļiem augļu dārzā" — 1930.; "Augļu un dārzāju ražas izmantošana" — 1936.; "Laba zemnieka sētas daiļums" — 1937.; "Mācību grāmata lauksaimniecības skolām" — 1938.; "Augļkopība" — 4. izd. — 1938. – 1960.; "Dārzkopība" — 2. izd., — 1945.

Precējies ar Olgu Sergejevu.

VEGERS, Jānis

Stud. tiesību zinātnes

Dzimis 1907. g. 29. jan. Rīgā, gaļas tirgotavas īpašnieka ģimenē. Tēvs — Eduards, māte — Emīlija.

1. pasaules kara laikā ar vecākiem dzīvojis Cēsu apr., Mārsnēnu pag. Mācījies Mārsnēnu pagasta skolā, elementārskolā Valmierā un Raunas draudzes 2. pakāpes pamatskolā. 1920. – 1924. g. mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā.

1924. g. uzsācis studijas LU Tiesību zinātņu nodaļā. 1928. – 1929. dienējis Latvijas armijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, ieguvis dižkareivja dienesta pakāpi. Studējis ar pārtraukumiem vismaz līdz 1940. g., studijas nav beidzis. 30. gados strādājis Valsts statistikas pārvaldē.

Pēc 2. pasaules kara pēdējais ieņemtais amats — ekonomists rūpnīcā. Pensionējies. Miris 1979. g. 23. okt. Rīgā.

Precējies, ģimenē bijusi meita Baiba, par citiem ģimenes locekļiem ziņu nav.

MĀZIŅŠ, Valentīns

Stud. inženierzinātnes

Dzimis 1897. g. 28. martā Cēsu apr., Brantu pag. Tēvs — Dāvis, māte — Marija (dz. Strausa).

Mācījies Jaunās Ģertrūdes draudzes skolā un Rīgas Pētera I reālskolā.

1915. g. pārtraucis mācības un pārcēlies uz Krieviju. Dzīvojis Tulā un 1916. g. beidzis vidusskolu. 1916. – 1917. g. studējis RPI Inženieru fakultātē Maskavā. Iesaukts Krievijas armijā un ieskaitīts 77. Rēzeknes kājnieku pulkā par kareivi.

1921. g. atgriezies Latvijā un iestājies LU Inženierzinātņu fakultātē. Studijas pārtraucis, vēlāk, 1938. g., atsācis.

Pēc kara pēdējā darba vieta ir bijusi ministrijā, kur ieņēmis inženiera amatu, vēlāk pensionējies. Miris 1976. g. 15. jūn. Rīgā.

REIMANIS, Augusts

Mg. tiesību zinātnēs

Dzimis 1892. g. 20. apr. Tukuma apr., Slampes pag. "Salenieku" mājās, lauksaimnieka ģimenē. Tēvs — Pēteris, māte — Trīne. Ģimenē bijušas divas vecākas māsas — Katrīna Alma un Anete Elvīna.

Mācījies Slampes pagasta skolā un Tukuma pilsētas skolā. 1914. g. beidzis Kurskas Mērniecības skolu. 1. pasaules kara sākumā strādājis Besarābijas guberņas Zemes rīcības komisijā Kišiņevā. 1914. g. iesaukts Krievijas armijā un ieskaitīts 40. kājnieku pulka Rezerves bataljonā Kišiņevā, vēlāk komandēts uz 123. Koslovska Kājnieku pulku Galīcijas frontē. 1915. g. nokļuvis vācu gūstā.

1918. g. atgriezies Latvijā. 1920. g. bijis mērnieks Zemkopības ministrijā. Kopš 1921. g. strādājis par mērnieku Dzelzceļu virsvaldē. 1923. g. iestājies LU Teoloģijas fakultātē, bet 1923. g. pārgājis uz LU Tiesību zinātņu nodaļu, kuru pabeidzis 1929. g. Kopš 1930. g. strādājis par palīgu pie zv. advokāta E. Strautnieka Rīgā. Bijis Latviešu zemnieku savienības biedrs. Bijis zvērināts advokāts Jelgavas apgabaltiesas rajonā Kandavā. 1940. – 1941. g. bijis skolotājs Cēsu 2. pamatskolā.

Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Kandavā un strādājis par advokātu. 1957. g. pensionējies.

Precējies, sieva — Milda Elfrīda Klūdziņa.

IRBE, Eduards

Stud. inženierzinātnes

Dzimis 1902. g. 17. maijā Rīgā, amatnieku ģimenē. Tēvs — Eduards, māte — Johanna Kristīne.

Mācījies Sv. Ģertrūdes baznīcas skolā un Odiņa komercskolā.

Sākoties 1. pasaules karam, devies bēgļu gaitās. 1914. – 1921. g. dzīvojis Krievijā, Ņižņijnovgorodā. 1918. – 1919. g. strādājis par kantoristu Ņižņijnovgorodas 1. mašīnfabrikā (bij. fabrikā "Felzers"). 1920. g. beidzis Padomju 2. pakāpes skolu. Vienu gadu studējis inženierzinātnes Ņižņijnovgorodas Valsts universitātē (evakuētajā Varšavas Politehnikumā).

1921. g. atgriezies Latvijā. Vēlējies iestāties LU, taču netiek atzīti padomju izglītības dokumenti, tāpēc 1921. – 1922. g. mācījies Valsts pieaugušo vidusskolā. 1922. g. iestājies LU Inženierzinātņu fakultātē. Pārtraucis studijas un dienējis Latvijas armijā, Autotanku pulkā, artilērista specialitātē. Dienestu beidzot, ieņēmis kaprāļa pakāpi. 1935. g. studijas atsācis un ar pārtraukumiem studējis līdz 1944. g. Studijas nav beidzis. Studiju laikā 1921. – 1934. g. ar pārtraukumiem strādājis par darbu uzraugu un darbu vadītāju Rīgas būvuzņēmēju un šoseju un zemes ceļu uzņēmumu uzdevumā. Strādājis Liepājā, Daugavpilī, Raunā un citur. 1934. – 1939. g. strādājis par tehniķi Valsts elektrotehniskajā fabrikā. 1939. – 1940. g. bijis revidents Nodokļu departamentā. Padomju okupācijas laikā 1940. – 1941. g. bijis būvtehniķis 2. būvkantorī. 1941. – 1942. g. strādājis par namu pārvaldnieku Dzīvokļu pārvaldē. 1942. – 1944. g. bijis kasieris inkasents Latvijas ģenerālapgabala Enerģijas pārvaldē, Rīgas pilsētas uzņēmumu nodaļā. Kopš 1944. g. strādājis par apgādes pārzini uzņēmumu "Latenergo–Energo". Vācu okupācijas laikā lauzis kāju un gadu ārstējies slimnīcā.

Turpmāku ziņu par darba gaitām nav. Bijis pensionārs un miris 1956. g. 25. okt. Rīgā.

Divreiz precējies. Pirmoreiz precējies 1934. g., sieva — Irmgarde, ģimenē — dēls Juris (dz. 1935. g. 13. sept.). Otrreiz precējies, sieva — Lūcija, ģimenē — meita Skaidrīte.

RĒCIS, Jānis

Stud. tautsaimniecību

Dzimis 1906. g. 3. dec. Kronštatē, jūrnieka ģimenē. Tēvs — Jānis, māte — Berta. Ģimenē bijusi māsa Alvīne un brālis Ēriks (korp. "Patria" fil!).

Bērnību pavadījis Kronštatē. 1910. g. ar māti pārcēlies uz Rīgas apr., Bīriņu pag., "Mežjāņiem" pie tēva brāļa. 1915. g. uzsācis mācības Bīriņu pagastskolā.

Sākoties 1. pasaules karam, 1915. g. devies bēgļu gaitās un pārcēlies uz Pleskavu. Mācības turpinājis Pleskavas Latviešu skolā. 1917. g. mācības turpinājis ģimnāzijā. 1918. g. vācu karaspēks okupējis Pleskavu, un pārtraukti sakari ar tēvu Kronštatē.

Trūkumā un grūtībās apmeties pie radiem Rīgas apr. 1920. g. atgriezies tēvs, un iekārtojies dzīvot Rīgā, kur tēvs atvēris veikalu. 1920. – 1925. g. mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā. 1925. – 1930. g. studējis LU Tautsaimniecības nodaļā. 1930. – 1933. g. dienējis Latvijas armijā, Smagās artilērijas pulkā, un beidzis artilērijas instruktoru un virsnieku vietnieku kursus. Studijas atsācis 1933. g. 1934. g. 20. aug. & ndash; 1941. g. 15. apr. strādājis par vecāko darbvedi Izglītības ministrijā, Arodskolu direkcijā. Vēlāk bijis Budžeta un grāmatvedības nodokļu revidents grāmatvedis. Darbojies Latvijas Aizsargu organizācijā.

Padomju okupācijas laikā atbrīvots no darba kā politiski neuzticams. Atjaunots darbā 1941. g. un strādājis par jaunāko inspektoru nekustamo īpašumu lietās Izglītības un kultūras nozares Administratīvajā un saimniecības daļā, un no nov. bijis Nekustamo īpašumu biroja vadītājs Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijā. 2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās, taču no padomju okupācijas zonas deportēts. Pēc kara pēdējos gadus bijis strādnieks, pensionējies. Miris 1992. g. 7. dec. Rīgā.

Precējies 1935. g. 15. jūn. ar Adu Grabovski (stud. ekonomiku, korp. "Gundega" fil!). Ģimenē — dēli Valdis un Ilmārs.

CUKUNDE, Arnolds

Stud. mežkopību

Dzimis 1903. g. 8. jūn. Valmieras apr., Skaņkalnes pag. "Cukunžu" mājās. Tēvs — Augusts. Ģimenē bijis brālis Kārlis.

1910. g. mācījies Skaņkalnes pag. Līča skolā, mācības turpinājis Mazsalacas draudzes skolā un K. Baloža privātajā proģimnāzijā Mazsalacā (beidzis 1916. g.). Lielinieku vara 1918. g. ģimeni vēlējusies nodot tribunālam, bet ar vietējo partizānu un Igaunijas kareivju palīdzību izdodas aizbēgt uz Igauniju.

Vēlāk atgriezies "Cukunžu" mājās. 1919. – 1923. g. nodarbojies ar lauksaimniecību. 1923. – 1925. g. mācījies Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolā. 1925. g. iestājies LU Mežkopības nodaļā.

Pēc 2. pasaules kara bijis Mežsaimniecības tresta Smiltenes novada direktors, vēlāk strādājis Alūksnes rajonā par mežzini un pārvaldījis Padomju armijas meža īpašumus. Pēdējos dzīves gadus dzīvojis Rīgas apkārtnē. Miris 70. gados un apglabāts dzimtas kapos Mazsalacā.

Ģimenes nav bijis.

MIEZĪTIS, Arnolds

Stud. dabaszinātnes; stud. tiesību zinātnes

Dzimis 1905. g. 4. apr. Rīgā, ekspeditora ģimenē. Tēvs — Andrejs, māte — Līze (dz. Priedīte).

Dzīvojis Mazstraupes "Placī". Beidzis Straupes pamatskolu. 1921. – 1925. g. mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā un to beidzis. 1925. g. uzsācis studijas dabaszinātnēs LU. 1927. – 1938. g. studējis jurisprudenci. Studijas nav beidzis. 1934. g. okt. – 1935. g. sept. dienējis Latvijas armijā, 4. Valmieras Kājnieku pulkā. Dienestā ieguvis dižkareivja pakāpi.

Trūkst ziņu par darba un dzīves gaitām. 1967. g. mirusi sieva, un dzīvojis kā vientuļnieks. Miris 1976. g. 20. martā Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos.

Precējies. Ģimenē bērni nav bijuši.

PESTMALIS, Teodors

Stud. tautsaimniecību

Dzimis 1903. g. 3. sept. Rīgas apr., Paltmales pag. "Veczobenu" mājās, lauksaimnieka ģimenē. Tēvs — Kārlis, māte — Adele Auguste (dz. Upīte).

1912. g. tēvs lauku mājas pārdevis un pārcēlies ar ģimeni uz Rīgu. Mācījies M. Berg–Bergmaņa privātskolā. 1915. – 1919. g. mācības turpinājis Latviešu izglītības biedrības reālskolā. 1919. – 1923. g. mācījies Rīgas 2. vidusskolā. Strādājis par grāmatveža palīgu uzņēmumā "Brāļi Popovi".

1923. g. uzsācis studijas LU Tautsaimniecības nodaļā. Bijis Rīgas Futbola kluba biedrs. Studējis ar pārtraukumiem. 1942. g. atsācis studijas. Kopš 1942. g. 26. maija strādājis trauku un saimniecības preču tirgotavā "Kluga un Ervalds" par atbildīgo vadītāju. Pēdējā darba vieta bijusi apvienība "Sadarbs", kur strādājis par grāmatvedi. Miris no sirds slimības 1971. g. 1. sept. Rīgā.

BĒRZIŅŠ, Artūrs

Stud. tiesību zinātnes

Dzimis 1905. g. 19. dec. Rīgā. Tēvs — Jēkabs, māte — Karlīne (dz. Biele).

Mācījies Odiņa Tirdzniecības komercskolā. 1. pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās un mācījies V. Olava komercskolā Petrogradā, vēlāk mācības turpinājis Vitebskas Latviešu vidusskolā.

Atgriezies Latvijā un 1926. g. beidzis Rīgas Valsts 1. vidusskolu. 1926. g. iestājies LU Tiesību zinātņu nodaļā, bet 1931. g. studijas pārtraucis. Pēc 2. pasaules kara pēdējā darbavieta bijusi pārvaldē, kur strādājis par brigadieri, vēlāk pensionējies un miris 1977. g. 19. apr. Rīgā.

GAILIS, Reinholds

Stud. lauksaimniecību

Dzimis 1905. g. 30. apr. Valkas apr. Ēveles pag. "Ēveles dzirnavās". Tēvs — Jānis, māte — Matilde.

Mācījies Tautas izglītības ministrijas Stākeles skolā, Ēveles draudzes skolā un 1921. – 1925. g. mācījies Valsts Valmieras vidusskolā.

1925. g. uzsācis studijas LU Lauksaimniecības fakultātē. 1932. g. pav. studijas pārtraucis. Nav ziņu par turpmākām dzīves gaitām.

ZARIŅŠ, Ēriks

Stud. tautsaimniecību

Dzimis 1907. g. 26. maijs Rīgā. Tēvs — Jūlijs (miris 1. pasaules kara laikā). Ģimenē bijis brālis (miris jaunībā).

1918. – 1922. g. mācījies Rīgas pilsētas 1. pamatskolā. 1922. – 1926. g. mācības turpinājis Rīgas pilsētas 2. vidusskolā, kur aktīvi nodarbojies ar vieglatlētiku. Mēģinājis iestāties Karaskolā, tomēr traumējis kreiso roku un netiek pieņemts.

Uzsācis studijas LU Tautsaimniecības nodaļā un studējis līdz 1933. g. Studiju laikā no 1926. g. strādājis Pasta un telegrāfa departamenta noliktavās. Nav ziņu par turpmākām dzīves gaitām.

ŠTĀLS, Voldemārs

Stud. ķīmiju

Dzimis 1905. g. 17. dec. Rīgā, strādnieka ģimenē. Tēvs — Pēteris, māte — Karlīne. Ģimenē bijis vecāks brālis (skolotājs), pārējie divi brāļi un māsa miruši.

Ar vecākiem dzīvojis Nordeķos. 1. pasaules kara laiku pavadījis Rīgā. 1922. – 1926. g. mācījies Rīgas pilsētas 2. vidusskolā.

1926. – 1933. g. studējis LU Ķīmijas fakultātē. Studiju laikā strādājis telegrāfa aģentūrā "LETA", vēlāk — Zemkopības ministrijā. No LU darba apstākļu dēļ izstājies. Ziņu par turpmākajām dzīves gaitām un ģimeni nav.

LAUSKIS, Ansis

Mg. agronomijā; stud. veterinārmedicīnu

Dzimis 1909. g. 21. okt. Krievijā, Saratovā, skolotāja ģimenē. Tēvs — Kārlis.

1920. g. beigās ar ģimeni atgriezies Latvijā un apmeties pie tēva māsas un tēva Lizuma muižā, vēlāk pārcēlies uz Rīgu. Mācījies pamatskolā, vēlāk iestājies Rīgas 1. vidusskolā. Tēvs pārcēlies darbā uz Bulduru Dārzkopības skolu. 1928. – 1929. g. mācības turpinājis Rīgas Jūrmalas vidusskolā. 1935. – 1936. g. dienējis Latvijas armijā, 6. Rīgas kājnieku pulkā, dienestā bijis kareivis. Pirms dienesta strādājis par ierēdni.

1929. – 1939. g. studējis LU Lauksaimniecības fakultātē, kur ieguvis agronoma grādu. 1943. g. iestājies LU Veterinārmedicīnas fakultātē. 1941. – 1943. g. bijis ģimeņu dārziņu inspektors Rīgas pilsētas Nekustamo īpašumu valdē. Kopš 1943. g. bijis inspektora vietas izpildītājs Rīgas pilsētas Galvenajā un personāla valdē.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās un ieceļojis Zviedrijā, kur sākumā strādājis vienkāršos darbus — par mežstrādnieku, naktssargu. Mēģinājis studēt veterinārmedicīnu. Bijis biroja vadītājs Ūdenskritumu pārvaldē Stokholmā un darbā bieži komandēts uz Zviedrijas ziemeļu daļu.

Precējies, sieva — ārste. Ģimenē bijusi meita un dēls.

ZIEMELIS, Edmunds

Dr. inženierzinātnēs

Dzimis 1880. g. 7. nov. Bauskā, amatnieka ģimenē. Tēvs — Krišjānis, māte — Lībe.

Mācījies Bauskas pilsētas skolā, vēlāk pārcēlies uz Jelgavu un mācības turpinājis Jelgavas reālskolā. 1900. – 1907. g. studējis RPI Inženieru nodaļā, kur ieguvis inženierzinātņu grādu ar uzslavu. Pēc studijām strādājis par privātasistentu pie prof. A. Jenša, pētot dažādus zinātniskus jautājumus. 1908. – 1909. g. vadījis Rīgas Tehniķu biedrību un nodarbojies ar lauku būvniecības jautājumiem, kur izstrādātie projekti ieguvuši godalgas konkursos un izstādēs. 1909. – 1915 bijis Vitebskas gub. Valdes inženieris un darba laikā vadījis privātpraksi būvniecībā. Strādājis par Vitebskas Zemstes ceļu inženieri un par matemātikas virsskolotāju Valsts reālskolā un Sieviešu ģimnāzijā. Līdzdarbojies Vitebskas Latviešu kopas sabiedriskajā dzīvē, vairākkārtīgi ievēlēts par ev. lut. draudzes Padomes priekšsēdētāju un citu organizāciju vadītāju.

1. pasaules kara laikā, 1916. – 1918. g., strādājis Rīgas–Orlas Dzelzceļa valdē par inženieri jaunām būvēm. Bijis Dzelzceļa pārstāvis Latviešu nacionālajā padomē.

1918. g. atgriezies Latvijā un strādājis par matemātikas virsskolotāju A. Klaustiņa Sieviešu ģimnāzijā. Bijis Latviešu izglītības biedrības Terminoloģijas komisijā. 1918. g. pēc Latvijas valsts proklamēšanas Pagaidu valdība aicinājusi darbā pie karā izpostīto ceļu un tiltu atjaunošanas. 1919. – 1921. g. bijis Ceļu un būvju virsvaldes galvenais direktors. 1919. g. piedalījies LU Inženierzinātņu fakultātes organizēšanā un ievēlēts par fakultātes vecāko docentu. Bijis LU Organizācijas padomē. 1921. g. kļuvis par LU mācībspēku. Ar maziem pārtraukumiem bijis LU padomes Studentu tiesas loceklis. Komandēts uz ārzemēm veikt zinātniskos pētījumus.

1922. – 1924. g. un 1928. – 1929. g. bijis Inženierzinātņu fakultātes dekāns. 1922. – 1931. g. bijis Iekšlietu ministrijas Būvniecības pārvaldes Tehniskās padomes loceklis. Bijis Latvijas Būvinženieru biedrības dibinātājs un vairākkārtējs priekšsēdētājs. 1925. – 1929. g. bijis "Tehniskais Žurnāls" redaktors. 1932. – 1936. g. bijis Latvijas Tehnisko biedrību savienības priekšsēdētājs. Bijis vairāku tehniski zinātnisku rakstu un grāmatu autors. 1933. g. ieguvis inženierzinātņu doktora grādu. 1933. g. LU Padome ievēlējusi par profesoru Ūdensvadu katedrā, vadījis Dziļbūvju kabinetu.

1925. – 1926. g. bijis izglītības ministrs K. Ulmaņa un A. Alberinga Ministru kabinetos. 1926. g., būdams ministrs, ievadījis skolās nacionālo virzienu. 1928. – 1931. g. bijis izglītības ministrs H. Celmiņa un K. Ulmaņa Ministru kabinetos. 1930. g. 23. dec. – 1931. g. 25. martam bijis Satiksmes ministrijas ministrs. 1933. g. Ministru kabinets iecēlis par "Latvijas Bankas" padomes priekšsēža vietnieku. 1933. – 1934. g. bijis Daugavas Izbūves padomes loceklis un 1936. g. — Nacionālās celtniecības padomes loceklis.

Bijis Profesiju kameras pilnvarnieks. Sarakstījis darbus: Pāļu nestspēja, Pāļu pamati, Gruntsūdens līmeņa pazemināšana, Betona vietas pāļu nestspējas aprēķināšana, Injekcija inženierbūvniecībā, Jaunlaiku pētījumi par dažādu būvkonstrukciju siltuma caurlaišanas spēju, Ūdens apgādāšana ar vēja motoriem, Ūdens piegādāšana lauku saimniecībās u.c. Rediģējis prof. Jenša darbu par ūdens piegādi pilsētām un atsevišķiem īpašumiem. Sastādījis Krustpils, Līvānu u.c. apbūves plānus.

1941. g. 14. jūn. padomju vara apcietinājusi un izsūtījusi uz Krasnojarskas nov., Irbeiskas rajonu. 1956. g. 21. febr. atbrīvots un kā invalīds atgriezies Latvijā. Dzīvojis trūkumā un miris 1970. g. 28. jūn. Rīgā.

Apbalvojumi: a) TZo 2. šķ., Zviedrijas Ziemeļu zvaigznes 1. šķ. ordenis, Lietuvas Gedimina 1. šķ. ordenis, Francijas Goda leģiona ordeņa lielā zvaigzne.

Precējies ar Nelliju Kalniņu (ārste, dz. 1886. g., padomju vara 1941. g. 14. jūn. apcietinājusi un izsūtījusi uz Krasnojarskas nov., Irbeiskas rajonu, 1956. g. 28. apr. atbrīvota).

TĪSS, Jūlijs

Stud. lauksaimniecību

Dzimis 1911. g. 20. nov. Rīgas Jūrmalā, Mellužos, Dubultu stacijas priekšnieka palīga ģimenē.

1. pasaules kara laikā, 1915. g., kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju un dzīvojis Vitebskas apkārtnē, kur tēvs strādājis Vitebskas–Zoboltenskas stacijā.

1919. g. atgriezies Latvijā un 1921. g. uzsācis mācības Mellužu pamatskolā. 1926. g. mācības turpinājis Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijā.

1930. g. uzsācis studijas LU Lauksaimniecības fakultātē. Pēc nepārbaudītām ziņām noslepkavots 1944. g. 1. maijā.

VENTERS, Jūlijs

Stud. lauksaimniecību

Dzimis 1903. g. 19. maijā Valkas apr., Jaunvāles pag. "Jaunvāles muižā", staļļmeistara ģimenē. Tēvs — Fricis. Ģimenē bijis brālis un māsa.

1906. g. pārcēlies uz dzīvi Rīgu, kur tēvs strādājis fabrikā "Provodņiks". Mācījies Annas Rudzītis privātajā elementārskolā, Sarkandaugavā.

1. pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās un pārcēlies uz Pēterpili, kur mācījies Pēterpils 5. reālskolā.

Apstākļu spiesti ar ģimeni atgriezušies vācu okupētajā Latvijā un dzīvojuši tēva brāļa mājās, Trikātas pag. Līdz 1920. g. strādājis fizisku darbu laukos. Līdz 1925. g. mācījies Rīgas pilsētas 1 vidusskolā.

1925. g. uzsācis studijas LU Lauksaimniecības fakultātē. Studiju laikā 1925. – 1930. g. strādājis Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrībā par cenu biroja vadītāju. 1930. – 1934. g. bijis Latvijas Lauksaimniecības ekonomiskā institūta sekretārs un Lauksaimniecības konjunktūras sekcijas vadītājs. Kopš 1934. g. bijis darbvedis uzņēmumā "Latvijas Centrālais sviesta eksports". 1936. g. bijis komandējumā Anglijā. Studējis ar pārtraukumiem līdz 1935. g., kad studijas pārtraucis.

2. pasaules kara sākumā devies bēgļu gaitās un vēlāk pārcēlies uz Angliju. 1941. – 1946. g. bijis Latviešu biedrības priekšnieks Anglijā.

Precējies 1932. g. 23. jan. ar Martu Ogriņu.

VĪTOLIŅŠ, Arvīds

Mg. tiesību zinātnēs

Dzimis 1910. g. 17. jūn. Kalsnavā, ierēdņa ģimenē. Tēvs — Pēteris, māte — Marija (dz. Krauze).

1. pasaules kara laikā dzīvojis Ventspilī, Tērbatā un Penzā.

1919. g. atgriezies Latvijā un dzīvojis Kalsnavā. Mācījies Kalsnavas pamatskolā un mācības turpinājis Priekuļu Lauksaimniecības vidusskolā (beidzis 1927. g.). Vēlāk strādājis par lopkopības pārraugu Pļaviņu apkārtnē un strādājis Praulienas pagasta valdes darbvedībā.

1929. – 1930. g. studējis lauksaimniecību LU, vēlāk, 1930. – 1938. g. studējis tiesību zinātnes un ieguvis maģistra grādu. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Cēsīs. Ziņu par turpmākām dzīves gaitām nav.

BRAMBIS, Frīdrihs

Stud. inženierzinātnes

Dzimis 1906. g. 23. jūl. Rīgā.

1927. g. beidzis Rīgas Valsts tehnikumu. 1928. g. uzsācis studijas LU Inženierzinātņu fakultātē. Strādājis par tehniķi pie šoseju būvēm. Studējis ar pārtraukumiem līdz 1935. g., studijas nav beidzis. Pēc nepārbaudītām ziņām miris 1995. g. Rīgā.

DĀBOLIŅŠ, Kārlis

Stud. tautsaimniecību

Dzimis 1904. g. 16. febr. Lietuvā, Biržos, amatnieka ģimenē. Tēvs — Kārlis, māte — Otīlija.

Mācījies Vecsaules pamatskolā. Sākoties 1. pasaules karam, mācības turpinājis Biržu apriņķa skolā.

Mācības pārtraucis un ar ģimeni devies bēgļu gaitās un pārcēlušies uz Maskavu, kur mācījies Bauskas Tirdzniecības skolā un Rīgas Komercskolā. Strādājis Rjazaņas–Kazaņas stacijas jaunbūves kantorī.

1919. g. atgriezies Latvijā un līdz 1920. g. strādājis Satiksmes ministrijas Dzelzceļu virsvaldes Ropažu darba punkta kantorī. 1920. – 1924. g. mācījies Viļa Olava komercskolā.

1924. g. uzsācis studijas LU Tautsaimniecības fakultātē. Studiju laikā strādājis Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta 13. iecirknī, vēlāk — Izglītības ministrijā par Vispārīgas nodaļas darbvedi. 1928. – 1936. g. bijis ceļojumos Vācijā, Francijā un Anglijā. Kopš 1936. g. bijis Latvijas Skautu centrālā organizācijā, kur ieņēmis statistikas un sastāva pārziņa amatu. Līdz padomju okupācijai 1940. g. bijis vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Izglītības ministrijā.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās, vēlāk ieceļojis Kanādā un dzīvojis Toronto. Pēc nepārbaudītām ziņām miris aptuveni 1977. g.

KRASTIŅŠ, Edgars

Stud. tiesību zinātnes

Dzimis 1913. g. 9. nov. Rīgā. Tēvs — Jānis (brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības Bruņotajos spēkos), māte — Katrīna. Ģimenē bijušas māsas Herta (dz. 1910. g.) un Elza (dz. 1912. g.).

Sākoties 1. pasaules karam, 1915. g., kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās un pārcēlies uz Cēsu apr., Raunas pag. "Mežpapāniem", vēlāk — uz Launkalnes pag. "Vecpieniņiem". 1919. g. pārcēlies uz Smilteni. 1921. g. uzsācis mācības Rīgas pilsētas pamatskolā. 1927. g. beidzis Rīgas pilsētas 38. pamatskolu un mācības turpinājis Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā.

1931. g. uzsācis studijas LU tiesību zinātņu nodaļā. 1930. g. strādājis Rīgas Jūrmalas Edinburgas vasaras teātrī, 1931. g. &mdash Rīgas Jūrmalas radiofona simfoniskā orķestra koncertos. 1932. g. uzsācis darbu Izglītības ministrijas Vispārīgajā daļā, 1934. g. darbu turpinājis laikraksta "Latvija" ekspedīcijā. Kopš 1934. g. 15. maija strādājis par preses informatoru Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas pārvaldē. Strādājis arī laikrakstos "Tēvijas sargs", "Rīts" un "Aizsargs". Bijis Latvijas Aerokluba biedrs. Kopš 1936. g. 17. janv. bijis Latvijas Aizsargu organizācijā, Aizsargu aviācijā.

Pēc padomju okupācijas, 1940. – 1941. g. strādājis Mežrūpniecības pārvaldes Čiekurkalna Materiālu noliktavā par strādnieku. 1941. g. 14. jūn. padomju vara apcietinājusi un 1942. g. piespriesti 10 gadi ieslodzījuma Molotovas apgabala soda nometnēs.

ZEIBOTS, Alfreds

Stud. ķīmiju

Dzimis 1909. g. 11. jan. Rīgā. Tēvs — Krišjānis.

Sākoties 1. pasaules karam ar ģimeni izceļojis uz Krieviju. 1915. – 1916. g. mācījies "Uniona" fabrikas pamatskolā, Harkovā. Vēlāk fabrika evakuēta uz Samāru un pārcēlies uz Jeņisejas guberņu. Mācības turpinājis Ujara ciema un Kamskas pilsētas krievu pamatskolās.

1920. g. 18. aug. atgriezies Latvijā un mācības turpinājis Rīgas pilsētas 12. pamatskolā. 1921. g. mācības turpinājis Rīgas pilsētas 5. pamatskolā. 1922. – 1927. g. mācījies Rīgas Valsts tehnikumā, Ķīmijas nodaļā.

1928. g. uzsācis studijas LU Ķīmijas fakultātē. 1931. g. dienējis Latvijas armijā un pēc dienesta, 1931. g., studijas atsācis. Turpmākās darba un dzīves gaitas nav zināmas. Bijis pensionējies un miris 1960. g. 11. apr. Rīgā.

Nav ziņu par ģimeni.

KAUSS, Osvalds

Stud. lauksaimniecību

Dzimis 1913. g. 18. sept. Krievijā, Tambovas gub., Maztaļinskas pag. "Aleksandrovas muižā", pārvaldnieka ģimenē. Ģimenē bijuši trīs brāļi un māsa (visi miruši ar asinssērgu Krievijā).

1917. g., sākoties nemieriem, ar ģimeni pārcēlies uz Tambovu. 1919. g. febr. ar vilcienu atgriezušies Latvijā un atgriezušies tēva mājās Madonas apr., Kusas pagasta "Zlēmetēs". 1920. g. jūn. kopā ar vecākiem pārcēlies uz Tukuma apr. Irlavu, kur, 1921. g., uzsācis mācības Irlavas pamatskolā. 1922. g. ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu un turpinājis mācības pamatskolā. 1923. g. pav., sekojot tēvam, pārcēlies uz Jelgavu, kur turpinājis mācības Jelgavas 3. pilsētas pamatskolā (beidzis 1927. g.). 1927. – 1931. g. mācījies Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolā.

1931. g. uzsācis studijas LU Lauksaimniecības fakultātē.

Pēc 2. pasaules kara devies bēgļu gaitās un ieceļojis Austrālijā. Dzīvojis Sidnejā. Turpmāko ziņu par dzīves gaitām nav.

Par ģimeni ziņu nav.

CĪRULIS, Arvīds

Stud. mežkopību

Dzimis 1911. g. 11. nov. Palangā.

1. pasaules kara laikā dzīvojis Pēterpilī, Maskavā un citur Krievijā. Sākoties revolūcijai Krievijā, atgriezies Latvijā. Mācījies Rīgas pilsētas 28. pamatskolā. Mācības turpinājis Daugavpils Valsts ģimnāzijā.

1932. g. uzsācis studijas LU Mežkopības nodaļā. Ziņu par turpmākajām dzīves un darba gaitām nav.

Nav ziņu par ģimeni.

VENTERS, Nikolajs

Mg. ekonomikā

Dzimis 1901. g. 2. febr. Valkas apr., Trikātas pag., "Jaunvāles muižā". Tēvs — Fricis, māte — Emma (dz. Vantere).

Pārcēlies uz Rīgu un 1910. – 1914. g. mācījies A. Rudzītes privātā elementārskolā. 1914. g. mācības turpinājis A. Millera reālskolā.

Sākoties 1. pasaules karam, 1915. g. rud., kopā ar ģimeni pārcēlies uz Pēterpili, kur mācījies Varšavas 1. reālskolā (vēlāk pārdēvēta par Pēterpils 5. reālskolu).

1918. g. pav. atgriezies Latvijā. 1919. g. 1. okt. – 1920. g. 1. sept. bijis darbveža palīgs Trikātas pagasta valdē. 1920. – 1921. g. mācības turpinājis Rīgas Valsts 1. vidusskolā pieaugušajiem. Kopš 1921. g. strādājis Kara ministrijas Būvniecības pārvaldē.

1925. g. uzsācis studijas LU Tautsaimniecības nodaļā un 1939. g. ieguvis ekonomista grādu.

Pēc 2. pasaules kara strādājis par ekonomistu kādā ministrijā un vēlāk pensionējies. Dzīvojis Rīgā. Miris 1978. g. 31. aug. Jūrmalā.

ZIEMELIS, Miķelis

Mg. lauksaimniecībā

Dzimis 1895. g. 22. sept. Rīgas apr., Bīriņu pag. "Lankās", lauksaimnieka ģimenē. Tēvs — Miķelis. Ģimenē bijusi māsa.

1904. g., tēvam iegūstot pagasta ziņneša amatu, ar ģimeni pārcēlušies uz Pabažiem. Mācības uzsācis Pabažu pagasta pamatskolā. 1910. g. pārcēlies uz Jelgavu un mācības turpinājis Jelgavas Lauksaimniecības skolā. Ieguvis stipendiju mācībām Pleskavas Lauksaimniecības vidusskolā. Lai iegūtu līdzekļus māsas mācībām, mācību laikā strādājis par laukstrādnieku, pasniedzis privātstundas un bijis rakstveža palīgs Pabažos.

Sākoties 1. pasaules karam, 1914. g., kā valsts stipendiātu pārcēluši uz Bogorodickas vidējo lauksaimniecības skolu, Tulas gub. 1917. g. mācības pabeidzis un iestājies Vitegras apriņķa zemstes (Oloņeckas gub.) dienestā un strādājis par rajona agronomu. 1917. g. 1. sept. pārcēlies darbā par skolotāju Besiedas Lauksaimniecības skolā, kur pasniedzis lopkopību un pārzinājis arī lopkopības nozares skolā. 1918. – 1919. g. bijis Besiedas Lauksaimniecības skolas pārzinis un šajā laikā vecāki un māsa pārcēlušies uz dzīvi turpat. 1918. g. uzsācis studijas Petrogradas universitātē, dabas zinību specialitātē.

1919. g. 28. sept. kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā. Pārcēlies uz Rīgu un uzsācis darbu Zemkopības ministrijā, kur strādājis par jaunāko sevišķu uzdevumu ierēdni.

Bermonta uzbrukuma laikā brīvprātīgi pieteicies Rīgas komandantūrā un ticis ieskaitīts Apsardzības dienestā. 1919. g. okt. dienesta laikā komandēts piegādāt karaspēka daļām sienu.

1919. g. nov. atgriezies darbā Zemkopības ministrijā. 1919. g. dec. nosūtīts noorganizēt Rūjienas Lauksaimniecības skolu. Pēc skolas izveidošanas izveidojis arī skolas saimniecību Virķenu muižā un kļuvis par tās vadītāju. Ārpus darba laika bijis Rūjienas Zemkopības biedrībā, kur ieņēmis valdes locekļa, sekretāra un lektora amatus. Bijis Latviešu zemnieku savienības Rūjienas rajona vadītājs un Centrālās padomes loceklis. 1924. g. Zemkopības ministrijas uzdevumā organizējis Kazdangā lauksaimniecības un zivkopības skolu un bijis šīs skolas pārzinis. Darba laikā bijis Aizputes apriņķa Kooperatīva Revīzijas komisijas loceklis, Latviešu zemnieku savienības Aizputes rajona Padomes Revīzijas komisijas loceklis, Kazdangas pagasta Revīzijas komisijas loceklis un Kazdangas Izglītības un zemkopības biedrības valdes loceklis. 1930. g. 31. maijā pārcelts uz Mežotni, kur bijis Mežotnes Lauksaimniecības skolas un fermas pārzinis. Vasarās vadījis prakses darbus Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolas audzēkņiem. 1933. g. uzsācis darbu Mežotnes Cukurbiešu selekcijas stacijā. 1936. g. tikusi likvidēta Valsts Mežotnes divgadīgā Lauksaimniecības skola un tās vietā radīta Mežotnes Valsts lauksaimniecības vidusskola, kurā ticis iecelts par inspektora vietas izpildītāju. Līdz padomju okupācijai, 1940. g., bijis Mežotnes Lauksaimniecības vidusskolas direktors. Bijis valdes loceklis Latvijas Lauksaimniecības skolotāju biedrībā. 1933. g. uzsācis studijas LU Lauksaimniecības fakultātē un vēlāk studijas pabeidzis.

Pēc 2. pasaules kara bijis kolhoza priekšsēdētājs. Vēlāk pensionējies un dzīvojis Rīgā. Miris 1983. g. 22. febr. Rīgā.

Apbalvojumi: a) TZo 4. šķ. (1932. g.).

Precējies 1922. g. ar Almu Rusmani. Ģimenē — bērni Vilnis, Atis un Vija.

BRIKMANIS, Vilis

Stud. tautsaimniecību

Dzimis 1905. g. 25. jūl. Rīgā, Vecmīlgrāvī, strādnieku ģimenē.

1914. g. uzsācis mācības Vecmīlgrāvja draudzes pamatskolā. Sākoties 1. pasaules karam, 1915. g., pārcēlies pie radiem Valmieras apr., Tūjas pagastā. 1916. g. pārcēlies uz "Krimalnieku" mājām un nodarbojies ar zvejniecību. 1918. g. turpinājis mācības Limbažu pamatskolā. 1919. – 1926. g. mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā. Lai iegūtu līdzekļus mācībām, kopš 1923. g. strādājis kuģu iekraušanas darbu Rīgas ostā. Kopš 1927. g. strādājis par kantora mācekli a/s "Latvijas Lloids". 1928. – 1929. g. dienējis Latvijas armijā, 11. Dobeles kājnieku pulkā. Dienestā beidzis instruktoru kursus un ložmetēju instruktoru un virsnieku vietnieku kursus. Dienestu beidzis virsnieka vietnieka pakāpē.

1929. g. uzsācis studijas LU Tautsaimniecības nodaļā. Atsācis darbu a/s "Latvijas Lloids", vēlāk bijis grāmatvedis.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās un pārcēlies uz Zviedriju, vēlāk — uz Lielbritāniju, taču, sievas aicināts, atgriezies Latvijā. Bijis galvenais grāmatvedis 4. Mēbeļu fabrikā. 1960. g. 28. martā miris no sirds vājuma Rīgā.

Precējies 1937. g. ar Valliju Ozoliņu.

LŪSIS, Roberts

Stud. mehāniku

Dzimis 1908. g. 6. dec. Ogrē.

1914. g., sākoties 1. pasaules karam, kopā ar vecākiem pārcēlies uz Krieviju. Līdz 1918. g. dzīvojis Samārā, revolūcijas laikā pārcēlies uz Spasku. 1921. g. pēc tēva nāves pārcēlies uz Vladivostoku, kur mācījies PEF tehnikumā, Kalnu nodaļā. 1923. – 1924. g. strādājis Sučanskas ogļu raktuvēs un zelta skalošanas darbu.

1925. g. ar māti un māsu atgriezies Latvijā. 1925. – 1926. g. strādājis par vadītāja palīgu Ogres Kopmoderniecībā. 1926. – 1930. g. mācījies Rīgas Valsts tehnikumā, Mašīnbūvniecības nodaļā. Mācību laikā vasarās strādājis telefona līniju izbūves darbos un a/s "Fēnikss" čuguna un misiņa lietuvēs.

1930. g. uzsācis studijas LU Mehānikas fakultātē. 1931. g. dienējis Latvijas armijā, Latgales divīzijas štāba Sakaru rotā par radiotelegrāfistu. Dienestā beidzis instruktoru un virsnieku vietnieku kursus. Padomju varas represēts. Turpmākais liktenis nav zināms.

VEIDE, Kurts

Stud. tautsaimniecību

Dzimis 1912. g. 7. martā Mazsalacā, Iļģuciema tekstilfabrikas vadītāja ģimenē. Tēvs — Roberts Vilhelms, māte — Zelma Karlīna (dz. Osīte). Ģimenē bijušas divas jaunākas māsas.

Mācības uzsācis Rīgas pilsētas 4. vācu pamatskolā. 1927. – 1931. g. mācības turpinājis Ģērmaņa zēnu ģimnāzijā. 1932. g. uzsācis studijas LU Tautsaimniecības nodaļā. 1934. – 1935. g. dienējis Latvijas armijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Dienestu beidzis kareivja pakāpē. Studijas pārtraucis 40. gados. Turpmākais liktenis nav zināms.

JANSONS-AUZIŅŠ, Edgars

Stud. tautsaimniecību

Dzimis 1909. g. 30. apr. Ilūkstes apriņķī, lauksaimnieka ģimenē. Tēvs — Reinis, māte — Anna (dz. Bullīte).

1927. g. beidzis Rīgas pilsētas 9. pamatskolu. 1927. – 1930. g. mācījies Rīgas Valsts komercskolā. 1931. g. uzsācis studijas LU Tautsaimniecības nodaļā. 1935. – 1936. g. dienējis Latvijas armijā, Zemgales Artilērijas pulkā. Dienestu beidzis kaprāļa pakāpē. Līdz padomju okupācijai 1940. g. 17. jūn. bijis zvērināts revidents Latvijas Lauksaimniecības kameras Kopdarbības nodaļā.

Pēc Latvijas Lauksaimniecības kameras likvidēšanas strādājis Zemkopības ministrijas Kopdarbības nodaļā. Kopš 1941. g. bijis galvenais grāmatvedis Smiltenes Patērētāju biedrībā. Kopš 1943. g. bijis Centrālās savienības "Turība" Valmieras nodaļas vadītājs. Pēc nepārbaudītām ziņām 2. pasaules kara beigās bijis bēgļu gaitās un dzīvojis Vācijā, bet sievas aicināts atgriezies Latvijā un 1947. g. padomju varas represēts.

Precējies, sieva — Anna. Ģimenē meita — Maija.

BRIKMANIS, Rolands

Stud. mehāniku

Dzimis 1907. g. 26. okt. Cēsu apr., Vecpiebalgas pag. "Ķizēnos", amatnieka ģimenē. Tēvs — Voldemārs, māte — Emma (dz. Kalniņa).

1928. – 1933. g. mācījies Rīgas Valsts tehnikumā, Elektrotehnikas nodaļā. Strādājis par montieri. 1930. – 1931. g. dienējis Latvijas armijā, Daugavpils Artilērijas pulkā. Dienestu beidzot ieņēmis dižkareivja pakāpi. 1937. g. uzsācis studijas LU, Mehānikas fakultātē. 1942. g. studijas pārtraucis. Strādājis par tehniķi Valsts elektrotehniskā fabrikā.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās un pārcēlies uz Lielbritāniju. Strādājis par tirgotāju pārtikas preču veikalā.

Precējies ar Mildu Biezo. Ģimenē meita — Daila.

DZINTARNIEKS, Indriķis

Stud. agronomiju

Dzimis 1919. g. 17. nov., kredītbankas direktora ģimenē. Tēvs — Miķelis (1941. g. 14. jūn. apcietināts un miris 1941. g. 18. dec. Kirova apg., Vjatlagā). Ģimenē bijušas māsas Lizbete un Mirdza (abas apcietinātas 1941. g. 14. jūn. un izsūtītas uz Krasnojarskas apg., Pirovskas raj., atbrīvotas 1956. g. 16. sept.).

1938. – 1940. g. studējis agronomiju LU un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. Pēc padomju okupācijas 1940. g. dzīvojis tēva mājās Liepājas apriņķa "Vecdzintarniekos".

1941. g. 14. jūn. apcietināts un izsūtīts uz Krasnojarskas apg., Pirovskas raj. 1956. g. 16. sept. atbrīvots. Turpmākais liktenis nav zināms. Pēc nepārbaudītām ziņām miris 1950. g.

MEŽRAUPS, Voldemārs Andrejs

Stud. inženierzinātnes

Dzimis 1914. g. 20. jūn. Lietuvā. Tēvs — Pēteris (miris 1914. g.), māte — Madlēna. Ģimenē bijusi māsa Elizabete Marija Štrausa.

1930. – 1936. g. mācījies Daugavpils Valsts 1. ģimnāzijā. 1936. g. uzsācis studijas LU Inženierzinātņu fakultātē. 1936. – 1937. g. dienējis Latvijas armijā, 12. Bauskas kājnieku pulkā. Dienestu beidzot ieņēmis kaprāļa pakāpi. Studijas nav beidzis.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 1. maijā apcietināts. Apcietināts par "Ulmaņa fašistisko dziesmu" dziedāšanu. 1942. g. 24. jan. piespriesti 10 gadi ieslodzījuma. Pēc nepārbaudītām ziņām miris 1943. g.

NEIMANIS, Rihards

Stud. mežkopību

Dzimis 1917. g. 14. jan. Jelgavas apr., Džūkstes pagasta "Mazvanagos", saimnieka ģimenē. Tēvs — Kristians, māte — Paulīne (dz. Blūma). Ģimenē bijis brālis un māsa.

Mācījies Džūkstes pamatskolā. 1932. – 1937 mācījies Mežotnes Valsts lauksaimniecības vidusskolā. Kopš 1933. g. vasarās strādājis "Mazvanagos". 1937. – 1938. g. dienējis Latvijas armijā, 1. Liepājas kājnieku pulkā, vēlāk ticis atbrīvots kā dienestam nederīgs. 1938. g. uzsācis studijas Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, Mežkopības nodaļā.

Padomju okupācijas laikā studijas pārtraucis un strādājis algotu darbu. 1942. g. atsācis studijas, bet 1944. g. atkal pārtraucis. 1942. g. vasarā strādājis "Mazvanagos". Bijis Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesionālajā studentu organizācijā. Pēc 2. pasaules kara, pēc nepārbaudītām ziņām, ieņēmis vadošus amatus Latvijas mežu resorā. Miris 1989. g. rud. Latvijā.

KĀRKLIŅŠ, Fricis

Stud. tiesību zinātnes

Dzimis 1908. g. 6. apr. Lietuvā, Piķiļu pagastā, lauksaimnieka ģimenē. Tēvs — Toms, māte — Magrieta. Ģimenē bijuši pieci bērni.

1914. g. kopā ar vecākiem pārcēlies dzīvot uz Aizputes apr., Nīkrāces pagasta Silsātu mājām. 1919. – 1923. g. mācījies Nīkrāces pamatskolā. 1923. – 1927. g. mācības turpinājis Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas strādājis mājās par darba uzraugu un par fotogrāfu. 1929. – 1930. g. dienējis Latvijas armijā, 2. Ventspils kājnieku pulkā.

1931. – 1940. g. studējis LU Tiesību zinātņu nodaļā. Studiju laikā strādājis dažādus gadījuma darbus. 1938. g. studijas pārtraucis un strādājis Sabiles pilsētas Valdē par sekretāru grāmatvedi. Darbu pārtraucis un atsācis studijas. Kopš 1941. g. bijis finanšu nodaļas darbinieks. Pēc nepārbaudītām ziņām, 1941. g. 8. apr. kopā ar Vilhelmu Dzilnu (korp. "Patria" com!) arestēti, restorānā kritizējot padomju varu. Vācu okupācijas laikā strādājis Liepājā, kur nonācis konfliktā ar vācu civilpārvaldi. Apcietināts. Turpmākais liktenis nav zināms.

STEĶIS, Pēteris

Stud. ķīmiju

Dzimis 1908. g. 24. jan. Rīgā. Tēvs — Aleksandrs, māte — Marija.

1923. – 1927. g. mācījies Rīgas pilsētas 4. vidusskolā. 1927. g. uzsācis studijas LU Ķīmijas nodaļā. 1934. – 1935. g. dienējis Latvijas armijā, 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Dienestu beidzis kaprāļa pakāpē. 1937. g. atsācis studijas. Miris 1974. g. 14. aug. Rīgā.

PERTISONS, Vladimirs

Stud. vēsturi

Dzimis 1920. g. 2. maijā Rīgā. Tēvs — Jānis, māte — Feodora.

1934. – 1939. g. mācījies Daugavpils Valsts 1. ģimnāzijā. Uzsācis studijas vēsturē LU. 1940. g. studijas pārtraucis. Kopš 1935. g. bijis Latvijas Aizsargu organizācijā, 18. Daugavpils aizsargu pulka Sporta pulciņā. 1937. – 1938. g. bijis Latvijas Skautu organizācijā.

Pēc padomju okupācijas 1940. g. 18. nov. apcietināts. 1941. g. maijā piespriesti 10 gadi ieslodzījumā. Apsūdzēts par dalību LAO, "militārajā pulciņā" un korp. "Patria". Turpmākās ziņas par dzīves gaitām nav zināmas.

PRIEDE, Aleksandrs

Stud. tautsaimniecību

Dzimis 1916. g. 7. jūn. Krievijā, Vladivostokā, jūrnieka ģimenē. Tēvs — Gustavs, māte — Rozalija Katrīna (dz. Draudiņa).

1932. – 1937. g. mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. 1937. – 1939. g. dienējis Latvijas armijā, 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Dienestā ieguvis kaprāļa dienesta pakāpi kājnieka specialitātē. 1939. g. uzsācis studijas LU Tautsaimniecības nodaļā, studējis līdz 1941. g. 7. febr., kad studijas pārtraucis.

1944. g. 16. okt. iesaukts Latviešu leģionā. Turpmākās ziņas par dzīves gaitām nav zināmas.

Uz sākumlapu