Kas mēs esam?

Mēs esam viena no 23 esošajām studentu korporācijām Latvijā. Esam 16. korporācija pēc vecākuma principa, tādēļ dažādos pasākumos, kuros piedalās arī pārējās korporācijas atrodamies aptuveni pa vidu. 

18. novembrī Brāļu kapos

Protams, kā jau visas studentu korporācijas mēs vadāmies pēc kopējiem principiem, kuru izkopšanā ir pagājis krietns laika sprīdis. Šie principi vieno ne tikai mūsu korporācijas biedrus un visus korporantus, bet arī ikvienu, kurš savās domās un darbos vadās pēc tādiem ideāliem kā draudzība, uzticība, godīgums un tēvijas mīlestība. Ja dzīvē it bieži jāsaskaras ar cilvēkiem, kuri  darbojas upurējot savus ideālus pašlabuma pēc, tad korporācijas sevī vieno taisnus un godprātīgus biedrus.

Tieši šī ir vislielākā korporāciju vērtība un tādēļ mēs visi cenšamies to rūpīgi saglabāt un izkopt. Var teikt, ka korporācija ir idealizēta pasaule, kuru notur jaunības enerģija, entuziasms, cēlie mērķi un, protams, arī pieredze un atbalsts no vecāko biedru puses. Korporanti šīs idealizētās pasaules principus arī nes dzīvē, tādēļ tautai tie ir vērtīgs ieguvums.

Jebkurā korporācijā ir biedri, kuru vārds ir cildināts un turēts augstā piemiņā visā tautas apziņā. Mūsu korporācijas rindās ir stāvējuši tādi tautā pazīstami cilvēki, kā ģen. K.Berķis, agr. J. Sudrabs.Trīszvaigžņu ordeni Latvijas laikā ir saņēmuši aptuveni divdesmit patriešu, atjaunotā Latvija ir pasniegusi Trīszvaigžņu ordeni mūsu biedriem, filistriem – Tālivaldim Kronbergam un Paulam Lazdam. 

Ar ko tad ievērojami ir mūsu korporācijas pārējie biedri? Viņu vārdi nav sabiedrībā tik plaši pazīstami, taču ikkatrs strādā savā nozarē Latvijas labā un dara to pēc labākās sirdsapziņas. Ko dara tie kuri nestrādā? Tie ir mūsu fukši un jaunie komiltoņi, kuri droši un neatlaidīgi cīnās studiju laukā, aktīvi darbojas korporācijā un mācās no vecāko korporantu pieredzes, lai varētu būtu par labu piemēru korporācijā, sabiedrībā un ģimenē.

Mērķi

Patria's mērķi ir audzināt savus locekļus tēvzemes mīlestībai, latviešu tautai un latviešu valodai; izkopt savu locekļu nacionālo un sabiedrisko stāju, stiprināt viņu goda prātu un patiesības izjūtu, pienākuma apziņu, vienprātību, draudzību savā starpā un veicināt viņu akadēmisko izglītību un izaudzināt savus locekļus par cienīgiem latviešu tautas piederīgiem un krietniem buršiem.

Devīzes

Cirķelis

Savu mērķu sasniegšanai korporācija Patria likusi darbības pamatā šādas devīzes:
Par draudzību un darbu, par Tēvijas brīvi. Fidei et veritati.
Šī mūsu devīze simboliski izteikta mūsu karoga krāsās: gaiši oranžs-zalš-zelts, pie kam oranžā krāsa simbolizē tēvijas brīvi, zaļā - draudzību un zelta - darbu. Patria's otra devize: Fidei et veritati izteikta deķeļa zelta uzšuvēs, kur krustojas divi latviska stila ornamenti, vārdiem: Kur uzticību patiesībai rada, Tur ceļi zelta vienoti mūs vada

Simboli

Vapenis

Korporācijas ārējie simboli ir karogs, vapenis, krāsu cepure - deķelis, krāsu šarfa, krāsu lenta, krāsu rapieris un zēnu cirķelis. Korporācijas augstākais simbols ir karogs, kuru atjaunoja un 1955. gada 5. martā Grand Rapidos, Mičiganā, iesvētīja prāvests A. Ozols, Lett!.
Korporācijas vapeni veidojas tēlnieks Kārlis Zāle. Patria's vapenis, sava īpatnējā stila dēļ, krasi atšķiras no pārējiem korporāciju vapeņiem. Vapeni veidojot, tēlnieks mākslinieks Zāle ir gājis pilnīgi jaunus ceļus, ietverot tanī, kā viņš pats teicis, daudzus nacionālus, latviskus elementus. Korporācija, brīvā pasaulē, vapeni atjaunoja un to kokā griezis kokgriezējs Hugo Mercs, Fr. Acad. Atjaunoto vapeni 1966. gada 17. septembrī Toronto, Kanādā, iesvētīja arhibīskaps A. Lūsis, Latv.
Ornamentus deķeļa uzšuvēs zīmējis mākslinieks Jūlijs Madernieks, bet iztulkojumu tiem devis fil! Alberts Teteris. Patria's zēnu nozīme arī ir mākslinieka Jūlija Madernieka zīmēta.

Ko mēs darām?

Protams, iepazīstoties ar mūsu mērķiem, principiem un mūsu sasniegumiem, rodas jautājums: “Kas tad korporācijā Patria notiek, lai tās biedri kļūtu par tik vērtīgiem sabiedrības locekļiem?”. Atbilde nav tik vienkārša, jo katrs korporācijā gūst ko savu - sev visvērtīgāko ieguvumu, un to piedēvēt kādai noteiktai korporācijas aktivitātei būtu nepareizi.

“Mēs uzliekam savas studentu cepurītes, taisām ēverģēlības, atpūšamies un dzeram alu”. Tāds ir daudzu uzskats par to ko mēs darām korporācijā. Nav dūmu bez uguns, tāpēc to arī to nedrīkstam noliegt. Taču ir daudz vairāk un svarīgākas lietas, ko darām. Tās ir lietas par kurām nerunā presē, nerāda televīzijā un zina tikai retais. Šodien taču ir tik daudz aizraujošu lietu par kurām interesēties un kāpēc tad būtu jāinteresējas par to ko dara korporācijās? Varbūt tā ir mūsu kļūda, ka nespodrinām mūsu tēlu medijos kā to veiksmīgi dara politiķi un uzņēmēji, taču tas noteikti nav mūsu pašmērķis.

Mūsu korporācija nav pārāk liela, taču dzīves ritums korporācijā ir itin straujš un daudzveidīgs - ik dienu pie mums kaut kas notiek. Ir lietas, kas notiek organizēti un pasākumi, kurus pēc saviem ieskatiem rada paši korporanti. Protams, vairums notikumi risinās korporācijas iekšienē, taču mēs arī iesaistāmies dažādos sabiedriskos (eksternos) pasākumos.

Mūsu korporācijai ir pašai savas telpas, omulīgs pagrabiņš Stabu ielā. Šeit arī visvairāk laika tiek pavadīts. Daudz laiks paiet izzinot korporāciju principus, uzvedības normas, apgūstot iemaņas, kuras piederīgas buršam, tādēļ jaunajiem biedriem tiek organizētas oldermaņa, kantu un deju stundas. Šajās “stundās” tad arī tiek nodotas zinības un īpašības, kuras raksturīgas mūsu korporācijai jau no pašiem pirmssākumiem. Jau tagad var redzēt, ka piederīga uzvedība, dziedāšana un dejošana ir ļoti svarīgas īpašības krietnam korporantam. 

Kā jau pienākas jaunībā, arī jautrībai un izklaidei tiek atvēlēta prāva artava, jo kad gan vēl varēs tik jautri un piedzīvojumiem bagāti uzdzīvot kā jaunībā. Tad arī tiek pavadītas daudzas negulētas naktis. Tad arī vecākie korporanti par prieku jaunajiem pie alus kausa uzvelk kādu saldsērīgu melodiju – “Un tādēļ saucu es, skaista ir jaunība ...”. Tāpat arī vienmēr mūsu korporācijā ir bijis kāds, kurš biežāk par savu mitekli izvēlas konventa dzīvokli nevis, “silto ģimenes ligzdiņu”. Pateicoties mūsu labsirdīgajiem filistriem, vienādiņ tiek sarūpēts kāds jautrs pasākums. Kā izrādās ne tikai boulinga spēle pie filistra Kaspara Krūmiņa ir laba laika pavadīšana. Arī tādā svarīgā uzdevuma izpildīšanā kā malkas sagāde pie mūsu filistra Gunta Granta, var izvērsties itin jestrs pasākumiņš. Katrā gadījumā par jautrības trūkumu vēl neviens nav sūdzējies. Taču arī studijas augstskolā negaida un tāpēc ir krietni jāuzmanās no sesijām, kas mēdz pienākt ātrāk nekā paredzēts.

Arī sportošana nav patriešu vājā vieta, jo ikviens var sevi pilnveidot kādā no disciplīnām, kuras tik var realizēt sporta zālē un brīvā dabā. Arī šeit jāpateicas organizatoriem no korporācijas. Laikam jau godalgoto vietu iegūšana starpkorporāciju sporta spēlēs nav tas pats sliktākais rezultāts! Esam pratuši nosargāt arī mūsu senču labo paradumu iet pirtī, tāpēc arī mūsu konventa dzīvoklī ir izbūvēta pirts, kurā tad var stiprināties saskaņā ar visām tradīcijām.

Kad patrietis ir krietni strādājis, sportojis un atpūties, tad var sevi arī garīgi atjaunināt, tādēļ korporācijā tiek organizēti literārie vakari, kuros tiek lasīti referāti par tēmām, kuras ir saistošas un izglītojošas. Lai literāros vakarus padarītu interesantākus, tos dažkārt organizē kopā ar kādu citu korporāciju vai organizāciju. Tā kā korporanti ir gana radoši un apdāvināti, tad arī šīs īpašības netiek apslāpētas un tiek iestudēti dažādi priekšnesumi gan teatrāli, gan muzikāli.

Visubeidzot pienāk mūsu koporācijas jubilejas svinības, kas tiek atzīmētas ar vērienīgu pasākumu – komeršu. Arī pēc mācību gada noslēguma tiek rīkots komeršs, izbraucot zaļumos, saukts par maijkomeršu. Parasti šajos pasākumos esam viskuplākajā pulkā, jo ierodas ne tikai aktīvā konventa locekļi, bet arī tie, kuriem gada laikā korporācijai pārāk daudz laika nepietiek.

Mūsu vizītkarte

Uz sākumlapu